Brazīlija - kafijas lielvalsts

Lai iepazītu kafijas mīļotāju lielvalsti, KALVE komanda devās pie mūsu uzticamā sadarbības partnera - “Sancoffee” kooperatīva, kas atrodas Minas Gerais un Campos de Vertentes reģionā Brazīlijā. Tas pavisam noteikti nebija tikai ceļojums, tas bija piedzīvojums, kurā KALVE komandai bija iespēja redzēt un sajust, kur un kā aug kafija, ko KALVE lepojas pasniegt savās kafejnīcās Rīgā, kā arī piedāvāt sadarbības partneriem visā Eiropā.

Šajā dienasgrāmatas sērijā fokusēsimies uz Brazīlijas kafiju šķirnēm, precīzāk - Minas Gerais un Campos de Vertentes reģionā sastaptajām kafijas šķirnēm.

Brazīlija ir septītā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita un piektā lielākā teritorijas ziņā. Tomēr tā ir iespaidīga ne tikai pēc izmēra, bet arī kā lielākā kafijas ražotāja un kafijas eksportētājvalsts, sastādot ap 35% no visa pasaules kafijas eksporta. 2022./2023. gadā Brazīlijas kafijas raža sasniedza 62,6 miljonus 60 kilogramu kafijas maisu. No tiem trešdaļa, jeb 21,3 miljoni maisu, tika patērēti valsts iekšienē - Brazīlijā. Savukārt vairāk nekā 40 miljoni kafijas maisu tika eksportēti ārpus valsts robežām. Lai gan Brazīlija ir pasaules lielvalsts, kafijas industrija ir relatīvi neliela salīdzinājumā ar citām nozarēm, piemēram, sojas pupiņu ražošanu vai rūpniecisko izrakteņu ieguvi. Lai iegūtu labāku priekšstatu par Brazīlijas lielumu, ir svarīgi atzīmēt, ka kafijas eksports veido tikai aptuveni 1% no visa Brazīlijas kopējā eksporta.

''SANCOFFEE'' fermās sastopamās kafijas šķirnes un bioloģiskā lauksaimniecība

Campos de Vertentes reģionā kafijas fermas ir vidēji 1100 metrus virs jūras līmeņa, un "Sancoffee" vadītājs Fabrizio Andrade saka, ka reģions nodrošina lieliskus apstākļus kafijas audzēšanai - bagātīgu un auglīgu augsni un perfektus klimatiskos apstākļus, kas nodrošina labu mitruma un temperatūras diapazonu kafijas augšanai.

“Sancoffee” apvieno 322 audzētājus, kā arī dažādu izmēru fermas un kafijas audzētāju kopienas. Visbiežāk fermās sastopamās kafijas šķirnes ir industrijā pārbaudītas vērtības, piemēram, Bourbon, Yellow Catuai, Catucai un Mundo Novo.

Taču aizvien biežāk kafijas laukos ir sastopama relatīvi jauna kafijas šķirne, kas radīta 2012. gadā - Arara. Tai patīk augt 600 līdz 1300 metrus virs jūras līmeņa un tā ir ļoti ražīga kafijas šķirne, kas ir izturīga pret dažādiem klimatiskajiem apstākļiem - gan lielu sausumu, gan ekstremālu karstumu. Starp citu, Arara ir viena no visražīgākājām Brazīlijas kafijas šķirnēm un pēdējos gados ir kļuvusi par visbiežāk stādīto kafijas šķirni.

''Sancoffee'' kafijas fermās ir sastopamas arī vairākas tikai vietējam reģionam raksturīgas un ļoti augstas garšas kvalitātes kafijas pupiņu šķirnes, piemēram, Catigua un Acaia.

Tieši Fagundes komūnas fermā, ko vada Arlindo Jr. un Arlindo Lelis Cunha, KALVE komanda nogaršoja jaunās kafijas ražas - Catigua, Acaia un Yellow Catuai. Acaia kafijas pupiņas ir ar delikātu garšu, ziedainām un medainām notīm, savukārt Catigua ir piesātināti saldena, ar biezu un sīrupīgu tekstūru.

Savukārt Fazenda Samambaia, kas ir lielākā “Sancoffee” ferma ar 900 hektāru lielu plantāciju, šobrīd eksperimentē un mēģina saprast bioloģiskās audzēšanas principus, apstādot 12 hektāru lielu zemes platību ar Paraiso kafijas šķirni.

Paraiso kafijas šķirne tika īpaši izraudzīta, jo tā ir izturīga pret dažādiem sarežģītiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī bieži sastopamo kafijas auga slimību - lapu rūsu. Bioloģiskā audzēšana ir alternatīva ierastajai lauksaimniecībai. Bioloģiskās kafijas audzēšanas procesā netiek izmantota nekāda veida ķīmija, tas nozīmē, ka tiek izmantots tikai dabisks komposts, kā arī citi augi un kukaiņi zemes bagātināšanai un auga aizsardzībai no nevēlamajiem kaitēkļiem. Tas nozīmē, ka izvēlētajai kafijas šķirnei ir jābūt gana spēcīgai un izturīgai, lai augtu un attīstītos par spīti mainīgajam klimatam, neparedzamiem laikapstākļiem un kaitēkļiem.

Lai gan pieprasījums pēc bioloģiski audzētām kafijām attīstītajās valstīs pieaug, jāņem vērā, ka paļaujoties tikai uz dabiskiem līdzekļiem, un kompostu kā vienīgo augsnes bagātinātāju un atjaunotāju, bioloģiski audzēti kafijas koki nespēs ražot tik efektīvi kā tie, kas apstrādāti ar tradicionālajām lauksaimniecības metodēm. Tas nozīmē, ka bioloģiskās lauksaimniecības kafijas audzēšana aizņems vairāk zemes un spēs ražot mazāk kafijas pupiņu nekā tradicionālie lauksaimniecības lauki.

Karš Ukrainā ietekmē arī lauksaimniecību Brazīlijā

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā būtiski ietekmēja arī Brazīlijas lauksaimniekus. Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā, gandrīz visi minerālmēsli tika importēti no Baltkrievijas un Krievijas. Straujais cenu kāpums un minerālmēslu nepieejamība lika brazīļu fermeriem meklēt alternatīvas klasiskajiem augsnes bagātinātājiem - slāpeklim, kālijam un fosforskābei. Daudzi Brazīlijas lauksaimnieki sāka vairāk pievērsties resursiem, kas viņiem jau ir pieejami - pārstrādāt dažādus blakusproduktus un bioloģiskus atkritumus kompostā. Tāpat lielāka uzmanība tiek pievērsta citām kultūrām un augiem, kas palīdz zemi padarīt auglīgāku un atvaira kaitēkļus.

Arī šobrīd, tradicionālajā kafijas lauksaimniecībā tiek izmantots komposts kā augsnes bagātinātājs, jo tāpat kā jebkurai kultūrai, arī kafijas laukiem ir nepieciešams atjaunot un uzlabot augsni katru sezonu. Tāpat arī tradicionālajos kafijas laukos tiek izmantotas citas kultūras un augi, lai uzlabotu augsni un radītu aizsardzību no kaitēkļiem, kuri pēdējos gados, klimata pārmaiņu dēļ, ir kļuvuši par lielu problēmu kafijas audzētājiem.

Taču dažkārt ar dabiskajiem līdzekļiem nepietiek, it īpaši, kad augs cieš no klimatiskiem laikapstākļiem, slimībām vai kaitēkļiem. Kā analoģiju varam izmantot mirkļus, kad cilvēks saslimst ar kādu vīrusu vai infekcijas slimību - ja ikdienā cilvēki lielākoties labi iztiek bez ķīmiski veidotiem medikamentiem, tad pie smagas saslimšanas talkā nāk farmaceitu izstrādātas ķīmiskas vielas, kas cilvēka organismam palīdz uzveikt nevēlamo viesi organismā.

Tieši tāpat tas strādā ar jebkuru augu - ja to nomoka kaitēkļi vai augšanas apstākļi ir nelabvēlīgi, tad ir labi tam palīdzēt ar ķīmiski izstrādātiem līdzekļiem, kas augam palīdz iegūt otru elpu.

Kafijas audzēšanas nākotne

Gan mainīgie dabas apstākļi, gan aizvien pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiski audzētas kafijas liek fermeriem domāt par nestandarta lauksaimniecības risinājumiem un investēt jaunās tehnoloģijās. Šobrīd aizvien vairāk specializētās kafijas fermās parādās hibrīdi, kur krustotas Arabica un Robusta kafijas šķirnes. Daudzkārt dzirdēts stereotips, ka Robusta kafija ir sliktāka par Arabica, taču tā nebūt nav, jo, lai gan Robusta garšas profils ir ļoti klasisks un viendimensionāls, tā satur vairāk kofeīna un ir daudz pieticīgāka pret augšanas apstākļiem, kas to padara par viegli kultivējamu un audzējamu kafijas šķirni. Tā ir lieliski piemērota kafijas blendiem vai krustošanai ar Arabica, lai radītu jaunas šķirnes, kas ir ar augstu garšas kvalitāti un izturīgas pret dažādiem mainīgajiem apstākļiem.

Tāpat aktīvi notiek sadarbība starp kafijas fermām, pētniecības institūtiem un citu industriju zinātniekiem, lai rastu jaunus risinājumus, lai palīdzētu kafijas augiem būt ražīgākiem un aizsargātākiem no dažādiem ārējiem apstākļiem, kā arī, lai palīdzētu lauksaimniekiem būt efektīvākiem savā darbībā.

Pareiza kafijas šķirnes izvēle un kafijas lauku un koku uzturēšana pie labas veselības ir laiku, darbu un resursus prasošs process, kā arī pats pirmais solis, lai radītu augstas garšas kvalitātes kafiju.

Nākošajos dienasgrāmatas ierakstos pievērsīsimies kafijas novākšanai un pārstrādei.

Iepriekšējo bloga ierakstu lasi ŠEIT.