Kā KALVE iepērk zaļo kafiju?

Saruna ar KALVE CTO / Head of Coffee Raimondu Selgu

Turpinām izzināt kafijas ceļu no kafijas pupiņas līdz krūzītei. Šajā dienasgrāmatas ierakstā mēs aprunājāmies ar KALVE tehnisko direktoru un galveno kafijas cilvēku - Raimondu Selgu - par to kā notiek zaļās kafijas iegāde, kāda ir KALVE pieeja zaļās kafijas pirkšanā un kāda nozīme ir caurredzamām piegādes ķēdēm un sertifikācijai!

Kā notiek zaļās kafijas iegāde?

Ir vairāki veidi kā iegādāties zaļo kafiju. Lielie zīmoli - Lavazza, Illy - kafiju iepērk caur biržu, kura regulē kafijas tirdzniecību. Piemēram, arabica birža atrodas ASV, Ņujorkā. Robusta birža atrodas Lielbritānijā - Londonā. Biržas cenu kafijai (commodity price jeb C price) ietekmē faktiski visi pasaules notikumi, tostarp notikumi audzētājvalstīs, notikumi ekonomikā un politikā. Visu notikumu iespaidā tiek regulēta kafijas cena un no šīs cenas izriet tirdzniecība. Komerciālās kafijas ( commodity coffee ) segmentā tirdzniecība notiek ar importētājiem un eksportētājiem, jo lielajiem kafijas magnātiem izdevīgāk strādāt ar garām piegādes ķēdēm, tostarp pērkot kafiju biržā. Taču specialty kafijas grauzdētāji nereti strādā pēc tiešās tirdzniecības principiem vai arī sadarbojas ar eksportētājiem/importētājiem, kuri atšķiras ar komerciālās kafijas pārpircējiem, jo ir daudz caurredzamāki un uz ilgstpējīgāku darbību vērsti.

Kā notiek cenas noteikšana zaļajai kafijai?

Cenu kafijai nosaka dolāros par mārciņu ( dollar per pound ). Vadoties no šīs kafijas biržas cenas, tiek novērtēta kafijas kvalitāte un katrai kafijai tiek piemērots diferenciālis. Tas var būt pozitīvs tādām kafijām kā specialty, piemēram 40 centi klāt pie biržā noteiktās komerciālās kafijas biržas cenas. Diferenciāli nosaka kafijas fiziskā un sensorā kvalitāte, defektu un piegaršu klātbūtne un kafijas izsekojamība. Jo kafijas kvalitāte ir labāka, jo diferenciālis ir lielāks, jo audzētājs ir ieguldījis lielāku darbs un tas galu galā rezultējas augstākā cenā. Ja kafija ir defektēta, ar piegaršām vai tās piegādes ķēde un procesi ir necaurredzami, tad diferenciālis negatīvs.

Kā notiek KALVE kafijas iepirkšana?

KALVE gadījumā sadarbības ķēde ir daudz īsāka kā komerciālajiem zīmoliem. Mēs strādajam vai nu pa tiešo ar audzētāju vai sadarbojamies ar specialty kafijas eksportētājiem/importētājiem. Taču specialty industrijas eksportētāji/importētāji strādā daudz citādāk nekā komerciālās kafijas izplatītāji. Mēs strādājam ar starpniekiem, kas spēj nodrošināt procesu caurredzamību un valstīs, kurās mēs varam piešķirt pievienoto vērtību, pamatā, protams, finansiālu.

Piemēram, Falcon Coffee tīri tehniski skaitās eksportētāji/importētāji, taču viņu galvenā politika ir tāda, ka viņi strādā pa tiešo ar audzētāju, nevis ar vēlvienu starpnieku, kas bieži sastopams komerciālās kafijas piegādes ķēdē. Viņi strādā pa tiešo ar kafijas audzētājiem vai kooperatīviem un viņi strādā valstīs, kurās viņiem ir vietējie biroji un kur viņi var radīt vietējai kopienai un videi pozitīvu ietekmi, palīdzot audzētājiem ar kafijas kvalitātes līmeņa celšanu, tādējādi ceļot arī kafijas cenu, savedot audzētājus kopā ar pircējiem un atvieglojot birokrātisko slogu gan audzētājam, gan pircējam.

Otrs mūsu tirdzniecības veids ir tiešā tirdzniecība, kur par labu piemēru ņemamas mūsu attiecībās ar Brazīlijas kooperatīvu Sancoffee. Šajā gadījumā mūsu piegādes ķēde ir ļoti īsa. Sancoffee ir gan ražotājs, gan eksportētājs un mēs esam importētāji un tiešie pircēji. Mēs ar Sancoffee vienojamies par cenu, atkarībā no kvalitātes. Kā vadlīniju ņemam biržas C-price un tad atkarībā no kafijas sensorās un fiziskās kvalitātes, vienojamies kādu diferenciāli piešķirt kafijai. Tas strādā tikai tad, ja arabica cena komerciālās kafijas tirgū ir gana augsta, lai nosegtu ražotāja izmaksas un radītu pievienoto vērtību.

Piemēram 2019. gada sākumā komerciālās kafijas cena bija tik zema, ka audzētāji knapi varēja nosegt izmaksas. Tad šāda pieeja nestrādā un tādi audzētāji kā Sancoffee, kam rūp savi kooperatīva biedri, teica, ka nepieciešams fiksēt cenu, kas der mums un der kooperatīva biedriem, lai varētu turpināt radīt augstas kvalitātes kafiju, radīt pievienoto vērtību kafijas audzētājiem, viņu ģimenēm un kopienām.

Tagad kad C-price ir augsts, atkal esam atgriezušies pie C-price un diferenciāļu cenu politikas.Noapaļojot, KALVE sadarbojas ar atbildīgiem un caurredzamiem starpniekiem, ar kuriem mums ir līdzīgas vērtības, piemēram, Falcon Coffees, Ally Coffee un Raw Material. Vai arī mēs strādājam pēc tiešās tirdzniecības principiem, kā tas ir Sancoffee gadījumā.

Kas ir galvenie nosacījumi izvēloties kafijas sortimentu?

Vispirms visu nosaka kafijas fiziskā kvalitāte, kafijas progresija vai novecošanas līkne un mūsu nepieciešamības pret esošo portofio.

Lielākos un garākos darījumus mēs cītīgi izvērtējam kafiju vairākos posmos. Mēs vadāmies pēc Kafijas kvalitātes inistitūta (Coffee Quality Institute) standartiem, kuri nosaka, ka Arabica specialty paraugs ir 350g zaļās kafijas. Tas nozīmē, ka, piemēram, Sancoffee mums atsūtas fermas CQI paraugu, kuru mēs fiziski novērtējam, vai tajā nav defektu. Kafijas kvalitātes institūta zaļās kafijas defektu rokasgrāmata ir uzskaitīti konkrēti defekti un to nozīme - punktu skaits. Piemēram, salauzta pupiņa ir maznozīmīgs defekts, taču sapuvusi pupiņa (black bean) ir ļoti nozīmīgs defekts, jo kardināli ietekmēs kafijas sensoro garšu. 15 salauztas kafijas pupiņas vai 5 zariņi CQI paraugā rezultēsies kā 1 defektu punkts, bet 1 sapuvusi pupiņa vai 1 akmentiņš nozīmē 1 defektu punktu. Mūsu defektu tolerance vienā CQI paraugā ir 3 punkti.

Pēc fiziskās apskates mēs kafiju degustējam un skatāmies uz garšas kvalitāti un vai piedāvātā cena atbilst piedāvātajai kvalitātei. Šajā posmā mēs arī izvērtējam vai šī kafija ir nepieciešama mūsu portfolio.

Trešais solis ir kafijas progresijas vai novecošanas līknes noteikšana. Pirms kafijas izsūtīšanas, mums atsūta izsūtīšanas paraugu (pre-shipmnet sample). Tas parasti ir pēc 3 mēnešiem no fermas parauga sūtīšanas, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai redzētu kā kafija noveco. Ierasti kafijai nevajadzētu zaudēt vairāk par puspunktu 3 mēnešu laikā.

Ja kādā brīdī kaut kas nav kārtībā, kvalitāte neatbilst solītajai, mēs atgriežamies pie komunikācijas ar audzētāju, skaidri un konkrēti skaidrojot, kas ir tas kas nav kārtībā.

Kas ir lielākie sarežģījumi kafijas iegādē?

No uzņēmējdarbības viedokļa, pirms vēl gada, tā bija nestabila un nepgronozējama cena Brazīlijas salu dēļ, Kolumbijas nemieru dēļ, Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Nereti sarežģījums ir neziņa par to, kas notiks ar kafiju. Noilguma periodā kafija nav novecojusi, taču pēc 6 mēnešiem tai var strauji kristies kvalitāte.

Tapat sezonalitāte ir mūsu laime un posts. Jo skaistā lieta par sezonalitāti ir ka mēs kafiju varam pirkt svaigu, tas ir agrikulturāls produkts, kurš ir pakārtots klimatam un kafijas koka dzīves ceļam. Taču tas dod mums nestabilitāti, jo kafija šobrīd ir kļuvusi par ieraduma produktu un tad veidojas neliels haoss. Piemēram, daudzi vēlas dienu no dienas dzert vienu un to pašu kafiju, taču kafija kā jau sezonāls produkts - vienu brīdi ir, otru brīdi nav. Tas liek mums meklēt citus veidus, kā nodrošināt produkta konsekvenci, piemēram, grauzdējot, bet tas jau ir cits stāsts! Tāpat arī attiecību uzturēšanā ir savi sarežģījumi. Bieži vien mūsu bizness ir atkarīgs no mūsu attiecībām ar audzētāju vai starpnieku. Tomēr mēs strādājam ar cilvēkiem un kafija ir ļoti cilvēcīgs produkts un tas ir ļoti forši, jo varam par to runāt!

Cik svarīga un nozīmīga ir sertifikācija?

Runājot par uzņēmējdarbības sertifikāciju, BCorp vai CO2 neitralitāte ir nozīmīgākie un labākie sertifikāti, taču tie nekādā veidā neskar kafijas kvalitāti, bet vērtē tieši uzņēmējdarbību un tās ilgtspēju. Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts noteikti ir jēdzīgākais sertifikāts, kas skatās tieši uz produkta kvalitāti un ražošanu,un reāli to arī kontrolē, veicot pārbaudes!

Taču, lai man piedod Fair Trade un Rainforest Alliance patrioti, bet man liekas ka šīs ir nejēdzīgas sertifikācijas. Un to saku ne tikai es, bet to saka arī paši kafijas audzētāji. Viņiem Fair Trade neko vispār nedod, jo piemaksa, ko viņi iegūst sertificējot kafiju Fair Trade, ir 1.5% virs tirgus C-price. Protams, lielā apjomā tas ir nozīmīgi, bet tā nav tik liela nozīme, lai atsvērtu alternatīvu. Un alternatīva ir reāla un tieša vienošanās ar audzētāju - cik jums vajag nopelnīt, lai jūsu ferma būtu pašpietiekama, ilgstpējīga un jūs varētu turpināt attīstīties. Fair Trade strādā labi ļoti komerciālā virzienā, kur kaut kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pa tiešo, taču kaut kādā veidā nepieciešams nodrošināt audzētāja labklājību. Taču tas pienesums ir tik neliels, ka tiešā vienošanās ir daudz nozīmīgāka un vērtīgāka.

Līdzīgi ar Rainforest Alliance sertifikātu, mēs varētu pilnīgi mierīgi iegūt šo sertifikāciju un norādīt to uz visiem saviem produktiem, ja vien mēs samaksājam biedra naudu vairāku tūkstošu vērtībā. Rainforest Alliance sertifikāts dod apliecinājumu gala patērētājam, ka viņš ir daļa no šīs piegādes ķēdes, taču reālā ietekme un atgriezeniskā saite atpakaļ uz fermu ir nekāda! Tāpat arī, ja mēs samaksātu biedra naudu organizācijai, nekāds labums nenonāktu pie ražotāja/audzētāja. Rainforest Alliance ir lielisks marketings. Mēs varam iegādāties un pārdot Rainforest Alliance kafiju, taču nevaram publicēt, ka šai kafijai ir šīs sertifikāts, kāmēr neesam samaksājuši biedra naudu organizācijai.

Vai ir kādas īpašas kafijas, kuras Tu vēlētos redzēt KALVE portfolio?

Ļoti daudzas jau ir mūsu sortimentā! Man patīk sadarbība ar Diego Baraona un Los Pirineos fermu, kuru kafiju gaidām jau drīzumā pievienojamies KALVE sortimentam!

Taču svarīgākais ir kafija un cilvēki, kuri aiz tās stāv! Skaidrs, ka ir fermas, kas kotējas vairāk, Finca Hartmann un Finca Esmeralda no Panamas, Fazenda Inmaculada no Kolumbijas, bet mums nosaukums nav svarīgākais un pagaidām izskatās, ka mūsu patērātājam arī tas nav svarīgākais, jo svarīgākais ir tas kas ir krūzītē. Un nereti var rasties pretējais efekts, ka fermas vārds veic mārketingu, bet tas neatspoguļojas kafijas kvalitātē!

Mums svarīgakais ir kafijas kvalitāte, kafijas kvalitātes un cenas attiecība, attiecības ar visām iesaistītājām pusēm un pievienotā vērtība, ko varam dot atpakaļ kafijas audzētājam.

Kaut arī neromantizējot lieki, pievienotā vērtība no mūsu puses var būt kaut vai kaut kas tik vienkāršs kā samaksāt godīgu cenu, samaksāt to laikā un zināt, ka nauda ir nonākusi pie audzētāja, nevis starpnieka. Tādējādi kafijas audzētājs var turpināt strādāt pie kafijas kvalitātes celšanas. Tāpat līdz ar mūsu uzņēmuma izaugsmi, aug mūsu pirktspēja un iespēja pirkt vairāk kafijas un pirkt kafiju tieši no audzētāja!