Jaņa Rozentāla (1866–1916) biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā.

Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896. gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem “Rūķa” loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā.

Līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram meistars ir viens no nedaudzajiem laikabiedriem, kas Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim.

Impresionistiskajā sadzīves ainā “Uz terases (Veranda Kapri)” notverts mirklis rakstnieku, mākslinieku un ceļotāju iecienītajā Kapri salā, kas 1912. gada vasarā bija viena no pēdējām pieturām gleznotāja Jaņa Rozentāla un viņa sievas Ellijas kopīgajā ceļojumā pa Itāliju.

Vīteņaugu noēnotajā un no tiešiem saules stariem pasargātajā pergolā atpūtnieki attēloti intīmi idilliskā gaisotnē, ieturot maltīti. Priekšplānā pie viena no balti klātajiem galdiem mākslinieks iegleznojis Elliju un sevi gaišos tērpos.

Ar mecosoprāna balsi apveltītā somiete pirms laulībām bija mācījusies dziedāšanu arī Itālijā, kur šajā braucienā atgriezās, starplaikā kļuvusi par latviešu mākslinieka līdzgaitnieci, modeli un triju bērnu māti.

Fragmentāri komponētā aina, kam piemīt studijveida gleznojuma svaigums, padevusies noskaņā bezrūpīgi viegla, kolorītā sulīga un estetizētos krāstoņos mirdzoša, ņirbošu plenēriskas gaismas refleksu caurausta.

Gleznieciski modelējot formas, daudzveidīgi un dinamiski lietota atsevišķa triepiena tehnika. Paraksts un datējums papildināts arī ar tapšanas vietu – “Jan Rosenthal Capri / 1912”, ko citkārt eļļas gleznu signējumos autors atļāvies reti.